Mežu stādīšanamezustadisana.lv
Visi koki

Populus tremula

Apse

Mīkstais lapu koks (Ātraudzības čempions)

1800stādi / ha
Parastā apse – lapas, čiekuri un miza
Biezums
1800 +/- 100 stādi/ha (Attālums joslā: 2.5 – 2.6 m)
Kur stādīt
Auglīgos, dziļos un labi drenētos māla vai smilšmāla meža tipos (vēris, gārša).
Prakses āķis
Aug ļoti strauji, bet bez savlaicīgas retināšanas un stumbra aizsardzības ātri cieš no sēņu slimībām (stumbra trupes).
Galvenais risks
Stirnām, briežiem un aļņiem apse ir kā saldais ēdiens – bez repelentiem tiks nopļauta acumirklī.
01 · Meža akadēmija

Ko vajag zināt par apsi

Izej nodaļas pa vienai nodarbībai. Progress saglabājas – vari atgriezties jebkurā brīdī.

0/13 apgūtas
Mācību plakāts: Bioloģija
Bioloģija0/4
BIO-01 · nodarbība 1/4

Sugas raksturojums un ātraudzība

  • 8%Aizņem ~
  • 80-100gadiMūžs
  • 30-35mgadi H līdz

Populus tremula L.; vītolu dzimta (Salicaceae). Aizņem ~8% Latvijas mežu. Mūžs 80-100 gadi, H līdz 30-35 m, D līdz 0.6-1.0 m. Ciršanas vecums: 41 gads.

Kurzemē: Kurzemes auglīgajos morēnu pauguros un piejūras lēzenumos veido izcilas bonitātes audzes ar koksnes krāju līdz 400-500 m³/ha jau 40 gadu vecumā.

Nedari tā: Apšu audzēšana nabadzīgās, sausās smiltīs vai pārmitros kūdrājos – apsei nepieciešama dziļa, aerēta un minerālvielām bagāta augsne.

02 · Stādīšanas process

No cirsmas līdz jaunaudzei

Tava audze: 0/11 stādi iestādīti · katrs apgūts solis izaudzē vienu koku

JFMAMJJASONDsezona2 mēn.
Kad to darīt

Rudens pirms stādīšanas

Solis 1/11

Platības atlase, augsnes novērtēšana un stādmateriāla pasūtīšana

  • 10%- gab./ha +

Auglīgu meža tipu (vēris, gārša, damaksnis) vai bijušo aramzemju atlase ar dziļu, aerētu minerālaugsni. Selekcionētu ietvarstādu vai mikropavairotu stādu pasūtīšana no Kurzemes reģiona kokaudzētavām.

Aprēķins: 1600 - 1800 gab./ha (+10% rezerve papildināšanai). Hibrīdapsei: 1100 - 1300 gab./ha.

Kurzemē: Kurzemes auglīgajos pauguros un morēnas smilšmālos apse veido vislielāko biomasas pieaugumu; svarīgi izvēlēties no vēja daļēji pasargātas vietas.

Nedari tā: Stādīšana nabadzīgos smilšājos vai stāvošos kūdrājos ar seklu gruntsūdeni, kur apse cieš no sakņu trupes un nīkuļo.

Tumšā mežmala

Meistara noslēpumi

Te ir pārāk tumšs, lai ko saskatītu. Runā, ka sākumlapā, strādnieka stūrī, kāds atstājis spuldzi...

  • 01 · Meistara knifs

    Pasūtīt stādus gadu iepriekš, pieprasot Kurzemes izcelsmes selekcijas sēklu plantāciju vai in vitro klonālo materiālu.

  • 02 · Meistara knifs

    Lauka malās atstāt 4-5 m platus apgriešanās koridorus traktortehnikai, nodrošinot ērtu vēlāko kopšanu un aizsardzību.

  • 03 · Meistara knifs

    Pirms stādīšanas kasetes mērcēt vājā humīnvielu un mikorizas šķīdumā, lai stimulētu tūlītēju sakņu kontaktu ar grunti.

  • 04 · Meistara knifs

    Pēc stobra izvilkšanas ar zābaka papēdi stingri piespiest augsni no divām pusēm ap stādu, lai saknes cieši saķertos ar augsni.

  • 05 · Kurzemes piezīme

    Kurzemes auglīgajos morēnu pauguros un piejūras lēzenumos veido izcilas bonitātes audzes ar koksnes krāju līdz 400-500 m³/ha jau 40 gadu vecumā.

  • 06 · Kurzemes piezīme

    Kurzemes izcirtumos atvašu atjaunošanās norit zibenīgi – jau pirmajā vasarā pēc kailcirtes sakņu atvases sasniedz 1.5-2.5 m augstumu.

03 · Sugu matrica

Ko stādīt un kur

Sešas galvenās Kurzemes meža sugas. Biezums, augtene un viens prakses āķis katrai – sīkāk atver koku.

04 · Klimats un stratēģija

Mežs nākamajiem 80 gadiem

Mainīgs klimats, sausuma periodi un kaitēkļi – kā to ņemt vērā jau stādīšanas dienā.

KLIM-01

Veģetācijas periods un temperatūras dinamika

Veģetācijas periods pagarinās par 1-2 mēnešiem; ziemas par +4°C, pavasari/rudeņi par +3°C, vasaras par +2°C siltākas; karstuma viļņu biežums pieaug par 84%.

Agrāka lapu plaukšana un ziedēšana (par 12-30 dienām). Pagarinātā sezona palielina koksnes pieauguma potenciālu, bet rada vēlāku koksnes nobriešanu un papildpieaugumu risku.

Kurzemē: Kurzemē jūras klimata ietekmē veģetācijas periods sākas agrāk un ilgst visilgāk Latvijā; pieaug ziemu atkušņu biežums un pastāvīgas sniega segas iztrūkums.

Biežākā kļūda: Stādīšana pēc vēsturiskiem kalendāra datumiem, nevis reālajiem augsnes/pumpuru stāvokļiem; nepiemērotu, vēlīnāku sugu izvēle bez adaptācijas rezerves.

KLIM-02

Provenience un sēklu plantāciju 2. kārtas stādmateriāls

2. kārtas sēklu plantāciju pēcnācēji nodrošina +27% lielāku krāju un labāku stumbra taisnumu salīdzinājumā ar parastajām mežaudžu sēklām.

Dabiskā selekcija prasa simtiem paaudžu; vietējās savvaļas populācijas nespēj strauji adaptēties. Selekcionētie genotipi maksimāli izmanto garāko veģetācijas sezonu bez kvalitātes zuduma.

Kurzemē: Kurzemes rietumu zonai jāizmanto vietējo rietumu reģionu sēklu plantāciju vai dienvidu analogu selekcionētais materiāls; aizliegts ievest ziemeļu reģionu sēklas.

Biežākā kļūda: Svešu vai ziemeļu provenieču stādu izmantošana (piem., Skandināvijas) – koki nespēj pilnībā izmantot Kurzemes garo sezonu, un to krāja samazinās par 20-50%.

KLIM-03

Nākotnes sugu sastāva modelēšana un nemorālā pāreja

Hemiboreālās zonas transformācija uz nemorāliem mistrotajiem lapu koku mežiem līdz 2085. gadam; skujkoku un platlapju līdzsvars.

Temperatūras kāpums pārvieto sugu areālus 200-500 km uz ziemeļiem. Egles jutība pret sausumu pieaug, savukārt ozola, liepas, dižskābarža un melnalkšņa piemērotība palielinās.

Kurzemē: Kurzemē, īpaši dienvidrietumos un piekrastē, pirmās parādās platlapju un dižskābarža klimata nišas; jāveido mistraudzes (ozols/priede/bērzs), mazinot monokultūru risku.

Biežākā kļūda: Monokultūru egļu stādīšana sausieņu un vieglās augsnēs, kur nākotnes klimata sausuma periodi un kaitēkļi izraisīs audzes pilnīgu sabrukumu.

KLIM-04

Papildpieauguma (Lammas growth) un rudens salnu kontrole

Egļu un priežu papildpieauguma sastopamība savvaļā 0-40%; selekcionētajos stādos jāsamazina līdz 0%.

Pagarinātā siltā rudens dēļ koki veido atkārtotus augstuma dzinumus sezonas otrajā pusē; tie nenolignificējas (nesakoksnejas) un cieš no pirmajām rudens salnām.

Kurzemē: Kurzemes vēlajos rudeņos bieža atkārtotu dzinumu veidošanās eglei; kritiska ir stādu izcelsme no kloniem, kas pārtrauc augšanu savlaicīgi pirms sala.

Biežākā kļūda: Stādīt vēlu augšanu beidzošus nelicencētus stādus, izraisot daudzkotainību, koksnes iekšējos defektus un stumbra sala plaisas.

KLIM-05

Dinamiskā CO2 piesaiste un koksnes dzīves cikls

CO2 piesaiste koksnes biomasā: 1 m³ krājas pieaugums piesaista ~1.3-1.9 t CO2; maksimālā piesaistes efektivitāte 20-70 gadu vecumā.

Ātraudzīgas un koptas mežaudzes piesaista 3x vairāk CO2 nekā pāraugušas, nīkuļojošas audzes. Koksnes izmantošana ilgmūžīgos produktos un fosilo izejvielu aizstāšanā novērš jaunas emisijas.

Kurzemē: Kurzemes auglīgajās augsnēs aktīvi koptas jaunaudzes un briestaudzes nodrošina visaugstāko CO2 piesaistes dinamiku uz hektāru Latvijā.

Biežākā kļūda: Kļūdains pieņēmums, ka saimnieciskās darbības pārtraukšana palielina CO2 piesaisti – novecojot pieaugums apstājas, trupe un nobiras pārvērš mežu par CO2 emisiju avotu.

HID-01

Pārmitruma un gruntsūdens svārstību pārvaldība

Ziemas nokrišņu pieaugums par 12-15%; meliorācijas grāvju solis slapjajās minerālaugsnēs 140-170 m, kūdras augsnēs 160-220 m.

Paaugstinoties gruntsūdenim bez meliorācijas, sakņu zonā rodas anaerobie apstākļi, kas izraisa koku izgāšanos un sakņu trupi; nosusināšana palielina audžu krāju 2-4 reizes.

Kurzemē: Kurzemes piejūras un līdzenumu zonās augsts gruntsūdeņu līmenis; pirms stādīšanas obligāta esošo grāvju tīklu attīrīšana un caurteku revīzija.

Biežākā kļūda: Stādīšana bez funkcionējošas meliorācijas vietās, kur prognozējami ziemas/pavasara plūdi – stādi nosmok un masveidā izsalst kūdras pacilājumos.

VĒJ-01

Kurzemes vēju riski un mežmalu profilēšana

Fundamentālais vēja ātrums Kurzemē 22-25 m/s (augstākais Latvijā); mežmalas buferjoslas platums vismaz 1/2 no pieaugušas audzes koku augstuma.

Atklāta mežmala pakļauj stumbrus tiešam vēja spiedienam un turbulentai gaisa plūsmai; pakāpeniska profila mežmala ar lēnāk augošām un dziļsakņu sugām paceļ vēja plūsmu virs audzes vainagiem.

Kurzemē: Kurzemes atklātajos pauguros un Baltijas jūras piekrastē dominē postoši rietumu un dienvidrietumu ciklonu vēji; jaunu kailciršu malu atsegšana pret vēju ir kritiski bīstama.

Biežākā kļūda: Kailcirtes izciršana tieši pret dominējošo vēju virzienu, atsedzot blakus esošo briestaudzes egļu malu, kas izraisa tūlītēju masveida vējgāzi.

AUG-01

Sablīvēšanās riski un organiskās vielas mineralizācija

Latvijā ir vidējs līdz ļoti augsts dabiskās augsnes sablīvēšanās risks; aizliegts pārsniegt pieļaujamo tehnikas spiedienu slapjā periodā.

Smagā mežizstrādes tehnika saspiež augsnes poras, pārtraucot skābekļa un gāzu apmaiņu; augstāka temperatūra paātrina organiskās vielas noārdīšanos un barības vielu izskalošanos.

Kurzemē: Kurzemes smagajās morēnas smilšmāla un māla augsnēs sablīvēšanās veido ūdensnecaurlaidīgu māla slāni, kas pilnībā aptur priežu un bērzu mietsakņu attīstību.

Biežākā kļūda: Augsnes sagatavošana un pievešana ar smago tehniku pārmitrā augsnē pirms stādīšanas, izveidojot dziļas rises un iznīcinot augsnes dabisko struktūru.

UGN-01

Sausuma riski, sugu degtspēja un mineralizētās joslas

Skuju koku audzēs stumbra apdegums >30% no augstuma izraisa 100% egles un 75% priedes bojāeju; obligātas 2.0-3.0 m mineralizētās joslas gar ceļiem.

Garākas un sausākas vasaras palielina skrejuguns un vainaguguns draudus; priedes kreves miza aizsargā kambiju, kamēr plānmizas egle un bērzs iet bojā pie neliela karstuma.

Kurzemē: Kurzemes piejūras smilšainajos silos un mētrājos (Liepāja, Ventspils, Kolka) ir kritiska ugunsbīstamība tūrisma un sausuma sezonā.

Biežākā kļūda: Skuju koku monokultūru stādīšana lielos viengabalainos masīvos bez lapu koku (bērza, apses) ugunsdrošības buferjoslām un bez piebraucamajiem ūdensņemšanas ceļiem.

KAI-01

Lielais priežu smecernieks (Hylobius abietis)

Kritisks risks 1.-2. gadā pēc kailcirtes; obligāta stādīšana minerālaugsnes pacilās ar vismaz 10 cm tīru minerālaugsnes rādiusu ap stādu.

Pirmajā gadā vaboles atlido uz svaigiem celmiem un apgrauž stādu mizu; otrajā gadā izlido jaunā paaudze. Smecernieki izvairās pārvietoties pa atklātu minerālaugsni, kur tos apēd putni.

Kurzemē: Kurzemes maigajās ziemās smecernieka mirstība ir minimāla; jaunos priežu un egļu stādījumus bez apstrādes var iznīcināt līdz 80-90% apjomā.

Biežākā kļūda: Stādīt kailsakņus vai ietvarstādus neapstrādātā augsnē tieši ciršanas atlieku un meža nobiru tuvumā, kur smecernieks netraucēti piekļūst stumbram.

KAI-02

Egļu astoņzobu un galotņu sešzobu mizgrauzis

Vairāku paaudžu attīstība sezonā pie T>+20°C; sanitārā koksnes izvākšana no audzes un ciršanas atlieku pareiza kraušana.

Garas, karstas vasaras nodrošina 2. un pat 3. paaudzes izlidošanu. Galotņu sešzobu mizgrauzis (Ips acuminatus) masveidā apdraud priedi; egļu astoņzobu mizgrauzis iznīcina sausuma novājinātas egles.

Kurzemē: Kurzemes sausuma periodos un pēc vētrām kritisks mizgraužu perēkļu risks; vējgāzes un lūzumi jāizvāc nekavējoties pirms vaboļu izlidošanas maijā/jūnijā.

Biežākā kļūda: Ciršanas atlieku atstāšana mazos vaļņos ēnā vai novājinātu koku atstāšana jaunaudžu un briestaudžu tuvumā, radot mizgraužu inkubatoru.

KAI-03

Ozolu mūķene (Lymantria dispar) un lapu grauzēji

Siltu ziemu ietekmē dienvidu sugu areāls virzās uz ziemeļiem; lapu grauzēju masveida savairošanās cikli kļūst biežāki un intensīvāki.

Ziemas temperatūras kāpums par 4°C likvidē dabisko mirstības barjeru kaitēkļu oliņām un kūniņām; Kurzemē (Liepājas rajonā) jau konstatēti pirmie masveida postījumi ozoliem.

Kurzemē: Kurzemes dienvidrietumos ir visaugstākais risks jaunām ienākošajām kaitēkļu sugām no Centrāleiropas; nepieciešams regulārs jauno lapu koku vainagu monitorings.

Biežākā kļūda: Lapu koku monokultūru veidošana bez dabisko ienaidnieku (putnu, plēsīgo kukaiņu) biotopu elementiem, kas padara audzi bezspēcīgu pret defoliāciju.

KOP-02

Sākotnējais biezums, retināšana un vēja noturība

Optimālais biezums 1500-2500 stādi/ha; pirmā retināšana veicama savlaicīgi (H=3-5 m), novēršot koku izstīdzēšanu un h/d attiecības pasliktināšanos.

Agrīna retināšana veicina sakņu sistēmas simetrisku attīstību un stumbra lejasdaļas noresnēšanos (koniskumu), kas koku padara mehāniski stabilu pret vētru lauzumiem un snieglauzēm.

Kurzemē: Kurzemes spēcīgajos vējajos nokavēta retināšana ir postoša – pēkšņi retinātā biezā audzē koki ir tievi ar vāju sakņu enkurojumu un tiek masveidā izgāzti pirmajā vētrā.

Biežākā kļūda: Retināšanas atlikšana līdz briestaudzes vecumam cerībā uz lielāku koksnes apjomu; vienlaicīga pārāk intensīva retināšana vētras apdraudētā vietā.

BIO-05

Ainavu savienojamība, ekoloģiskie koridori un atmirusī koksne

Vismaz 5-10 ekoloģiskie koki un resnā atmirusī koksne uz hektāru; ainavu koridoru saglabāšana sugu dabiskajai migrācijai.

Monokultūras ar zemu ģenētisko un sugu daudzveidību strauji sabrūk pie klimata stresa. Sugām bagāta ekosistēma ar mikorizas sēnēm un plēsoņām nodrošina pašregulāciju un buferspēju.

Kurzemē: Kurzemes intensīvajā mežsaimniecībā svarīgi saglabāt pārejas joslas ap ūdenstecēm un purviem, nodrošinot sugu migrācijas iespējas uz ziemeļiem.

Biežākā kļūda: Sterila meža veidošana ar visu ciršanas atlieku un veco dobumaino koku pilnīgu aizvākšanu, iznīcinot entomofāgus un dabiskos meža aizsargus.

Kurzeme · Talsi · Ventspils · Kuldīga

Nesanāk iestādīt apsi pašam? Pasauc mani

Ja platība par lielu vai laika par maz – atbraucu un iestādu pats, ar Tavu stādmateriālu. Strādāju mežā katru dienu. Cenas un pieteikums mezukopsana.lv.

Pieteikt palīdzību